Audiologopēda loma rehabilitācijā pēc insulta

2017. gadā Eiropas Savienībā dzīvoja ~ 509 miljoni cilvēku. Aptuveni 1,12 miljoni jaunu insulta gadījumu, bet kopā 9,53 miljoni personu, kuras ir izdzīvojuši pēc insulta (Wafa et al, 2020). Latvijā 2015. gadā veiktais statistiskais aprēķins uzrāda, ka uz 100 000 iedzīvotājiem insulta izplatība ir 181,5 gadījumi, no kuriem nāves gadījumi ir 121,4 uz 100 000 iedzīvotājiem (strokeeurope.eu). 

Pēc insulta personai bieži saglabājas centrālās nervu sistēmas darbības nepietiekamība, un pacientiem nepieciešama rehabilitācija, lai palīdzētu atjaunot neatkarību un uzlabotu dzīves kvalitāti. Tas nozīmē, ka daudzām personām būs nepieciešamas specializētas programmas, kas tiek piedāvātas, izmantojot valsts apmaksātos un privāti finansētus veselības aprūpes pakalpojumus. 

Audiologopēds kā interdisciplināras komandas daļa pēc insulta rehabilitācijā strādā kopā ar FRM ārstiem, neirologiem, psihiatriem, ģimenes ārstiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem un citiem piesaistītiem veselības aprūpes speciālistiem. 

Audiologopēdija kā terapeitisks līdzeklis ir iesaistīta visos insulta atveseļošanās posmos, un tā palīdz cilvēkiem sekmēt kognitīvo procesu atjaunošanos, pārvaldīt un mazināt komunikācijas un rīšanas grūtības, ar kurām persona var saskarties pēc insulta.

Audiologopēds veic:

  • Sākotnēju norīšanas un saskarsmes grūtību novērtējums insulta akūtā posmā (ieteicams 24 stundu laikā);
  • Apmāca citus veselības aprūpes speciālistus veikt funkciju skrīningu;
  • Ilgtermiņa rehabilitācijas nodrošināšana kā daļa no interdisciplināras komandas;
  • Izglīto un apmāca ģimenes locekļu, draugu, aprūpētāju un citu profesionāļu kļūt par “saziņas partneriem” cilvēkiem ar saskarsmes grūtībām.

Komunikācija

Trešdaļa insultu pārcietušo pacientu saskaras ar komunikācijas grūtībām. Ir svarīgi atcerēties, ka saskarsmes grūtības neietekmē personas intelektu, bet var apgrūtināt viņu izpratni par viņiem teikto un patstāvīgi izteikt savas domas.

Insulta skartās personas ziņo, ka saskarsmes grūtības var mazināt viņu pārliecību par atgriešanos ikdienas aktivitātēs, piemēram, darbā, doties iepirkties un piedalīties saviesīgos pasākumos. Audiologopēdi atbalsta insultu pārdzīvojušos un viņu ģimenes, draugus un kolēģus, lai veicinātu personas socializēšanos un mazinātu komunikācijas grūtību ietekmi.

Audiologopēdi strādā ar katru personu individuāli, lai sasniegtu personiskos komunikācijas mērķus. Ir daudz dažādu pieeju, tostarp intensīva terapija, tiešsaistes terapija un terapijas programmas, kuras var veikt mājās, un terapeits regulāri pārskata un atjaunina tās. Audiologopēdi arī spēj novērtēt un ieteikt saziņas palīglīdzekļus un palīgtehnoloģijas, lai pēc iespējas samazinātu komunikācijas grūtību ietekmi pēc insulta.

Uztura uzņemšana un rīšana

Līdz 78% no insultu pārcietušajām personām sākotnēji rodas zināmas grūtības norīt (disfāgija). Tā rezultātā palielinās nepietiekama uztura uzņemšana un dehidratācija, aizrīšanās un aspirācijas risks. Audiologopēdi novērtē un atbalsta insultu pārdzīvojušos, lai samazinātu aspirācijas un aizrīšanās risku. Ja netiek uzlabota rīšanas funkcija, norīšanas grūtības var izraisīt aspirācijas pneimoniju, palielināt nepieciešamību atkārtoti stāties slimnīcā un paildzinās uzturēšanos slimnīcā.

Disfāgijas terapija ir svarīga, lai izvairītos no turpmākām veselības komplikācijām. Daudziem cilvēkiem uztura uzņemšana nav tikai pamatvajadzību apmierināšana, un tā var būt svarīga mūsu sociālās dzīves sastāvdaļa. Personas ar disfāgiju var justies neērti ēst un dzert citu cilvēku priekšā, un var kļūt sociāli izolētas. Audiologopēdi strādā ar personām pēc insulta, lai mazinātu veselības problēmas, kas saistītas ar drošu ēdienu un dzērienus baudīšanu, un izstrādā stratēģijas, kā palīdzēt personai izbaudīt maltītes mājās vai publiskās vietās un socializēties.