Alternatīvā komunikācija

Kam piemēro alternatīvās komunikācijas tehniskās palīgierīces

Lai gan precīzu cilvēku skaitu, kuriem ir nepieciešama vai var būt nepieciešamas alternatīvās komunikācijas tehniskās palīgierīces kādā dzīves brīdī, ir grūti novērtēt, statistiskie novērtējumi lēš, ka šis skaitlis varētu būt desmitiem miljoniem cilvēku visā pasaulē (Cossette and Duclos 2003).

AKTP paredzētas:

Augmentatīvs līdzeklis: atvieglot komunikācijas procesu personām ar neskaidru vai neplūstošu runu;
Alternatīvs līdzeklis: nodrošināt alternatīvu komunikāciju veidu personām, kas nerunā vai kuru runa ir nepietiekami kvalitatīva priekš saprotamas komunikācijas.

Visbiežāk alternatīvās komunikācijas tehniskās palīgierīces tiek nozīmētas personām ar nelielu vai neesošu funkcionālu runu, kas var rasties dažādu medicīnisku un invaliditātes aspektu dēļ. Šie aspekti tiek klasificēti kā iedzimti, iegūti, progresējoši vai laicīgi/ pagaidu (Kangass un Lloyd 2005).

Iedzimti aspekti – Autisms/ Bērnu cerebrālā trieka/ Attīstības apraksija/ Intelekta traucējumi/ U.c.

Iegūtie aspekti – Iegūtas smadzeņu traumas/ Neiroloģiskas saslimšanas (Motoneironu slimības, LAS, MS)/Insults/ Muguras smadzeņu traumas/ Onkoloģija/ U.c.

Progresējošie aspekti – Muskuļu distrofija/ AIDS/ U.c.

Laicīgi/ pagaidu aspekti – Ķirurģiskas manipulācijas/ U.c.

http://cirrie.buffalo.edu/encyclopedia/en/article/50/

Personas ar izteiktiem motoriem runas traucējumiem:

Izteikti smaga dizartrija;
Izteikti smaga motorā afāzija;
Izteikti smaga runas apraksija;
Demielizējošu slimību rezultātā iegūti traucējumi (MS);
Pregresējošas neirodeģeneratīvas saslimšanas (ALS);
Neiroinfekciju sekas (meningīts, ērču encefalīts);
Iedzimtas/iegūtas sejas/žokļa anatomiskas deformācijas u.c.

Personas ar izteiktiem sensoriem valodas traucējumiem:

Sensorā afāzija;
Garīgā atpalicība;
Demence u.c. kognitīvi traucējumi;
U.c.

Personas ar jauktiem runas un valodas traucējumiem:

Totālā afāzija;
Dzirdes bojājums;
BCT;
Autiskā spektra traucējumi;
Dauna sindroms;
U.c.

Personām ar iedzimtu invaliditāti, kurām jālieto AKTP ikdienā, nepieciešama novērtēšana un jācenšas noteikt vispiemērotāko AKTP, lai veicinātu komunikācijas veidošanos, kā arī jāsniedz atbalsta pasākumi veiksmīgākai AKTP integrēšanai funkcionālā, profesionālā un sociālā komunikācijā. Light, Beukelman, and Reichle (2003) noteikuši četras kompetences jomas, kas nepieciešamas AKTP efektīvai izmantošanai un alternatīvu komunikācijas veidu.

Alternatīvās komunikācijas tehnisko palīgierīču efekts uz naturālas runas producēšanu

Dažkārt tiek izvirzīts viedoklis par to, ka AKTP izmantošana var kavēt naturālas mutvārdu runas veidošanos un lietošanu komunikācijai. Bieži šīs bažas tiek attiecinātas uz bērniem ar attīstības traucējumiem. Problēma slēpjas neskaidrībā, vai un cik lielā mērā runa un valoda galu galā varētu attīstīties bērniem ar attīstības traucējumiem. Ņemot vērā šo nenoteiktību bieži vien notiek vilcināšanās, iesakot uzsākt AKTP izmantošanu tad, kad tiek noskaidrots bērna potenciāls apgūt runu. Taču pašreizējie pierādījumi liecina, ka AKTP izmantošana nekavē runas attīstību un tā vietā bieži pat atvieglo runas un valodas apguvi bērniem ar attīstības traucējumiem (Millar et al. 2006 Schlosser un Wendt 2008).

Tomēr mācīšanās par AKTP un tās reāla lietošana ir stipri atšķirīgas lietas. Ikviens jauninājums ir sava veida izaicinājums, īpaši senioriem. Lai mazinātu potenciālos lietošanas šķēršļus, nepieciešams sniegt pietiekami labu un detalizētu skaidrojumu par palīgierīces funkcionālajām priekšrocībām, par to, kā ierīce uzlabos dzīves kvalitāti un kādi ir arī tās trūkumi, lai potenciālajam lietotājam izveidotos maksimāli precīzāks priekšstats, un viņš varētu pieņemt lēmumu par piemērotāko AKTP sev. Vēl viens ne mazāk svarīgs faktors ir izglītot ne tikai potenciālo lietotāju, bet arī kādu no ģimenes locekļiem. Tas veidos atbalstu un palīdzēs veiksmīgāk integrēt AKTP vispirms lietošanai ģimenē, tad plašākā sabiedrībā.

7 padomi:

Mācīt komunikācijas prasmes reālās dzīves situācijās: jēgpilnas aktivitātes, kas veicina izpratnes veidošanos par komunikācijas simboliem, lai piedalītos saziņā. Jēgpilnas aktivitātes ir: rotaļu darbība, ēdiena gatavošana, gulēt iešanas rituāls, iepirkšanās, maltītes laikā, rokdarbi, mājdzīvnieku aprūpe, braucieni uz pludmali, peldēšanās baseinā u.c. Šie darbības veidi ir īpaši efektīvi, mācot saskarsmes prasmes, jo tie sastopami ikdienā (dabiskas katras dienas aktivitātes, kas sniedz noteiktu rezultātus).

Pārskatīt izmantojamo vārdu krājumu: pirms iesaistīt AKTP lietotāju jaunā komunikācijas situācijā, noteikti jāpārliecinās vai AKTP ir iekļauti nepieciešami vārdi, frāzes aktīvai saziņai. Runājot, jānorāda uz katru simbolu. AKTP lietotājs nevarēs iegaumēt visus simbolus uzreiz, tāpēc norādīšana kalpos kā atbalsts asociāciju veidošanai.

Modelis, kā izmantot simbolus: demonstrācija (priekša rādīšana) ir lielisks veids kā mācīt izmantot AKTP. Piemēram, lietotāja ģimenes loceklis vēlas kādu lietu, ko nevar izsniegt. Viņš norāda uz attiecīgo aktivizācijas lauku palīgierīcē, tādā veidā demonstrējot AKTP darbības principus. Šāda dialoga veidošana parāda AKTP lietotājam ne tikai veidu kā sazināties, bet arī to, ka runāt, izmantojot AKTP, ir normāli.

Scenārijs par ikdienu: scenārija veidošana nozīmē secīgu aktivitātes verbālo atvasināšanu, piemēram, AKTP lietotājs ir bērns. Vecāks cenšas iemācīt bērnu lietot konkrēto palīglīdzekli. Vecāks izsaka aicinājumu, norādot katra vārda simbolu palīglīdzeklī, vēršot bērna uzmanību.

Vecāks: “Pūtīsim burbuļus”- aktivizē 2 laukus “pūst” un “burbuļi”;
Vecāks: “Pūtīsim burbuļus uz augšu”- aktivizē 3 laukus “pūst”, “burbuļi”, “uz augšu” u.tml.;

Scenārija veidošana stimulē AKTP lietotāja patstāvīgāku iesaisti komunikācijā, jo ierīces apgūšana notiek pakāpeniski kāpinot izteikumu sarežģītības līmeni, dodot laiku pierast un iegaumēt ierīces funkcionēšanas specifiku. Integrējot AKTP bērniem, jāsāk ar ikdienas aktivitātēm, kuras izraisa bērnos prieku un baudījumu. Integrējot AKTP pieaugušajiem, jāizvērtē tie ikdienas aspekti, kuri ir visnepieciešamākie un biežāk izmantojamie, lai paātrinātu patstāvības atgūšanu.

Atbalsta sniegšana:

Pamudināšanas paņēmieni (no mazāk uz vairāk traucējošo):

Gaidīšana vai apstāšanās atbildes sniegšanai (palielināts gaidīšanas laiks);
Aicināt lietotāju izmantot “savus vārdus” (verbāli atgādinātāji);
Ilustrē pareizā simbola izvēli, izmantojot zīmju valodu vai citu vizuālā atbalsta veidu bez norādīšanas uz AKTP lietotāja komunikācijas ierīces aktīvajiem laukiem (vizuālā uzvedināšana);
Modelēšana norādot uz pareizo simbolu (žestikulāra uzvedināšana);
Verbāli demonstrējot pareizo atbildi (mutiska pamudināšana);
Fiziski palīdzot AKTP lietotājam aktivizēt pareizo palīgierīces atbildes lauku (fiziskā palīdzība);

Tomēr jāņem vērā, ka šī pamudināšanas modeļa hierarhija nav viennozīmīga. Tā kā komunikācijas traucējumi izpaužas katram indivīdam diferencēti, tad arī traucējošie faktori ir jākoriģē pēc runas/ valodas traucējumu izpausmēm. Vislabāk šo jautājumu precizēt pie sava audiologopēda katram potenciālajam AKTP lietotājam.

Bez-kļūdu mācīšanās: AKTP apgūšanas laikā lietotājam neļauj kļūdīties, t.i., ja lietotājs nezina kurš lauks jāaktivizē, audiologopēds, logopēds vai cita atbildīgā persona negaida kļūdainas atbildes sniegšanu, bet gan norāda uz pareizo variantu izmantojot kādu no iepriekš aprakstītajiem pamudināšanas paņēmieniem. Tomēr šādu taktiku drīkst izmantot tikai palīgierīces apgūšanas sākuma periodā, pretējā gadījumā persona neapgūs patstāvīgu AKTP lietošanu, ikreiz gaidot atbalstu no apkārtējiem komunikācijas partneriem. Tiklīdz AKTP lietotājs ir sapratis alternatīvās komunikācijas darbības principu, bez-kļūdu mācīšana tiek pārtraukta vai mazināta (izmanto vismazākās iejaukšanās pamudināšanas principus). Pakāpeniski AKTP pārvaldīšana komunikācijas mērķu sasniegšanai tiek nodota tās lietotājam, veicinot patstāvības attīstīšanos.

Stratēģijas īstenošanas plāns veiksmīgai AKTP apgūšanai:

Simboliskas komunikācijas izpratnes veicināšana;
Kontrolēt un manipulēt ar vidi;
Plānošana (scenārijs);
Izmantot provokatīvas darbības un kārdinājumu, lai izaicinātu lietotāju izmantot AKTP;
Sekot AKTP lietotāja saziņas virzībai/ stilam (pielietot līdzīgu);
Ieklausīties AKTP lietotājā.

AKTP lietotāju kategorijas

Partneru atkarīgie komunicētāji

Komunikācijas dalībniekiem, kuri paļaujas uz saviem sarunvalodas partneriem, lai pārvaldītu informatīvo plūsmu tiek aprakstīti kā “partneru atkarīgie komunicētāji“. Komunikācijas partneri var būt nepieciešami, lai palielinātu mijiedarbību ar atkarīgo personu, pārstrukturējot jautājumus, piedāvājot izvēles iespējas un papildinot audiālos stimulus ar grafiskiem simboliem. Partneru atkarīgie komunicētāji reti var patstāvīgi izvēlēties simbolus (piemēram, runā vārdus, žestus, teksta, attēlu simboliem) vai iniciēt sakarus par to pašu. Afāzijas pacienti reti paši izgūst komunikācijas simbolus (vārdus, žestus, piktogrammas) vai uzsāk patstāvīgi komunikāciju.

Patstāvīgi komunicētāji

Personas, kuru valoda un runas funkcijas ir samērā saglabājušās, bet ir ievērojama runas apraksija un mērena afāzija, varētu būt kandidāti uz sarežģītākām runu producējošam ierīcēm. Šie cilvēki parasti saprot lielāko daļu no pateiktā ar nelielu konteksta atbalstu. Viņi var uzsākt saziņu un izteikt savas idejas, izmantojot dažādas sevis izvēlētas komunikācijas stratēģijas un kārtību. Tomēr bez alternatīvās komunikācijas stratēģiju īstenošanas, “neatkarīgiem” komunicētājiem var rasties komunikācijas sadrumstalotība. Izmantojot runas un valodas terapiju, viņi var iemācīties izmantot gan dabiskās saziņas stratēģijas (piemēram, runu, atlikuma rakstīšana un zīmēšanas prasmes) un AK stratēģijas (piemēram, norādot uz attēla elementiem izteikties par tēmu, aktivizējot ziņas komunikācijas tehniskajā palīglīdzeklī, rakstība, zīmējums), lai efektīvi sazinātos vairākās vidēs ar dažādiem komunikācijas partneriem.

Atbalsta stratēģijas

Konteksta komunicētāji:

Komunicētājiem akūtās aprūpes slimnīcās vai rehabilitācijas iestādēs, komunikācijas partneriem ir liela nozīme, efektīvas komunikācijas veidošanai. Audiologopēds, logopēds vai cita atbildīgā persona var īstenot vairākas uz grafiskiem elementiem balstītas stratēģijas ar partneru atkarīgiem komunicētājiem un viņu komunikācijas partneriem, tomēr divi spēcīgākie sarunu veidojošie rīki ir:

papildinošie (augmentatīvie) elementi (Garrett & Beukelman, 1992, 1998; Sevcik et al., 1991; Wood et al., 1998);
rakstīto izvēļu saruna stratēģija (Garrett & Beukelman, 1992, 1995; Lasker et al., 1997).

“Partneru atkarīgie komunicētāji” #1: papildinošo (augmentatīvo) elementu stratēģija:

Veidojot komunikāciju ar afāzija pacientiem, kam ir slikta izpratne, komunikācijas partneri var papildināt savu runāto valodu ar žestiem, rakstot atslēgas vārdus vai zīmējums. Šo komplekso stratēģiju sauc par “atbalstošo (augmentatīvo) elementu stratēģiju” vai “sapratni papildinošo stratēģiju”. Šīs stratēģijas var īstenot, kad komunicētājam ar afāziju ir grūtības izprast sarunvalodas jautājumus, komentārus vai instrukcijas.

Pirmās pazīmes, kuras liecina par to, ka komunicētājs nesaprot dzirdēto, ir tukšs acu skatiens, vienaldzīga sejas izteiksme, neviennozīmīgi galvas mājieni vai kontekstam neatbilstošu atbilžu sniegšana. Komunicētāja partneris atkārto jautājumu, izmantojot pieejamos papildinošos elementus sapratnes veicināšanai. Komunikācijas partneris var aktivizēt alternatīvās komunikācijas tehniskā palīglīdzekļa lauku, kurš apzīmē konkrēto informāciju, kā arī sākotnēji var papildināt ar lielāka formāta to pašu attēlu.

“Partneru atkarīgie komunicētāji” #2: rakstīto izvēļu saruna stratēģija

Šīs metodes realizācijai ir nepieciešams komunikācijas partneris, lai veidotu rakstisku atslēgas vārdu izvēli, kas saistīta ar sarunas tēmu. Persona ar smagu afāzija piedalās sarunā, norādot uz izvēli, tādējādi paužot savu viedokli un vēlmes. Komunikācijas partneri var vaicāt par sociāliem pamatpakalpojumiem vai uzdot medicīniskus jautājumus (piemēram, “Kas Jūs apmeklēja šajā nedēļas nogalē -jūsu vīrs, meita, draugs, vai neviens?” Vai “Kas Jums ir nepieciešams, segu, pretsāpju zāles, vai TV?”).

Jautājumi var būt arī ļoti specifiski, jo īpaši, ja tie attiecas uz personas atmiņām, hobijiem vai padziļinātām zināšanām, kas saistīts ar pagātnes karjeru. Kad komunikācijas partneris uzdod vairākus saistītus jautājumus, mijiedarbība ar komunicētāju pagarinās, un komunicētāji var apspriest tēmas padziļinātāk nekā tad, ja stratēģija netiek izmantota (Garrett, 1993).

Pārejas komunicētāji

Daudzi komunicētāji ar afāziju, kuri varētu būt sekundārā vai pat terciārā rehabilitācija posmā, demonstrē uzlabotu informētību, izpratni, automātisko runu un vēlme sazināties. Pārejas komunicētājiem tomēr vērojams būtisks runas un valodas producēšanas deficīts (piemēram, runas apraksija, anomija), kas ietekmē komunicētāju vēlmi un spēju sarunāties. Turklāt šīm personām vēl var būt nepietiekamas kognitīvās spējas uzsākt izmantot alternatīvās komunikācijas tehnisko palīglīdzekli, kurā ir iepriekš sagatavoti audio-vizuāli elementi. Daudzas komunikācijas stratēģijas palīdz mazināt lingvistisko deficītu, veicinot sarunas uzsākšanu. Komunicētājs izmanto sagatavotos ierakstus alternatīvās komunikācijas tehniskajā palīglīdzeklī, veido jaunas frāzes virknējot iepriekš sagatavotos ierakstus u.tml. (Garrett & Huths, 2002;. Ho et al, 2005; Stuart, 2000.).

Pārejas stratēģija # 1: saglabāto ziņu izguve

Lai veicinātu iniciācijas un simbolu lietošanu, cilvēki var sākotnēji darboties ar nelielu piekļuvi sagatavotajām izvēlēm, izmantojot tehnisko palīglīdzekli, lai pievērstu klausītāja uzmanību, piem., aktivizējot vienu taustiņu-“Vai jūs varat man palīdzēt ar šo?“, lai paskaidrotu savu runas/ valodas traucējumu- “Man ir afāzija, lūdzu, dodiet man laiku, lai es jums atbildētu”, lai uzdotu vienkāršus jautājumus-“Kad atnāks mans vīrs?”, lai sniegtu specifiskas atbildes- “Man ir divi dēli un abi ir fiziķi” vai, lai izteiktu savu viedokli-“Man nepatīk šis TV raidījums”. Tehniskā palīglīdzekļa izmantošanai kā komunikācijas līdzeklim būtu jānotiek ļoti kontekstuālās situācijās, izmantojot autentiskus komunikācijas scenārijus (piemēram, grupas sarunu, lomu spēles, saruna ar ārstu).

Pārejas stratēģija # 2: sarunas temata iniciēšana

Uzsākot vingrināt sarunas temata iniciēšanu, vispirms audiologopēds aprunājas ar pacienta piederīgajiem, lai noskaidrotu pacientam svarīgus faktus un lietas, kuru apspriede veicinātu sarunas iniciēšanu. Tad apspriež, kādi simboli būtu jāiekļauj tehniskā palīglīdzeklī starp izvēles logiem. Simboli var būt ne tikai tieši apzīmējošs attēls, bet arī cilvēka fotogrāfija, simbolisks apzīmējums, piktogramma u.tml. Ievērojot šo individuālā svarīguma principu, noteikti jāiekļauj arī specifiskas frāzes lietotāja tehniskajā palīglīdzeklī, piem., ja komunicētājs ir kaislīgs hokeja fans, tad palīglīdzeklī ir jāiekļauj saukļi “DI-NA-MO!”.

Pārejas stratēģija # 3: stāstu stāstīšana

Izmantojot alternatīvās komunikācijas tehnisko palīglīdzekli, afāzijas pacients var veidot stāstus un stāstīt tos citiem. Komunicētājs aktivizē secīgi izkārtotus izvēles logus virzienā no kreisās uz labo pusi. To izdarot, komunicētājs apskaņo frāzes, kuras kopā veido stāstījumu. Šajā gadījumā prasības pret izziņas spējām ir minimālas. Komunicētājam ar afāziju nav jāmeklē pareizais izvēles lauks starp daudziem citiem, jo tie jau ir izkārtoti pareizā secībā. Pamatideja šādai komunikācijai ir personas iesaiste saskarsmē, iniciēšanas prasmes nostiprināšana un valodas uztveres veicināšana. Piemēram, kāds pacients, izmantojot šo paņēmienu, pastāstīja stāstu par savu pirmo tikšanos ar sievu, kas notika Valentīna dienā pirms vairākiem gadiem.

Stāstot stāstus pēc šāda principa, audiologopēds atbalsta komunicētāju izmanto vizuālās ainas tehnoloģiju (Dietz et al., 2006; McKelvey et al., 2007). Audiologopēds, logopēds vai cita atbildīgā persona sagatavo atbilstoši prognozējamam stāsta saturam attēlus, zem kuriem ir uzrakstīts tieši tas teikums, kurš atskan, ja aktivizē atbilstošo izvēles lauku uz tehniskā palīglīdzekļa. Kad komunicētājs aktivizē tos, audiologopēds, logopēds vai cita atbildīgā persona demonstrē attēlu, dublējot audiālo informāciju ar vizuālu elementu. Kā arī vēlāk šie attēli var saturēt jautājumu, uz kuru atbilde ir ietverta izvēles laukā tehniskajā palīglīdzeklī.

Ilglaicīgas alternatīvās komunikācijas pieejas

AK orientēta terapeitiska tehnika, sākas ar rūpīgu vajadzību novērtējumu, lai noteiktu atbilstošus komunikācijas mērķus un noteiktu ziņu tematus. Piemēram, vajadzību novērtējums var norādīt, ka komunicētājs vēlas atsākt patstāvīgi veikt bankas darījumus vai piedalīties iknedēļas kāršu spēlē. Neatkarīgie komunicētāji spēj iniciēt sarunu, atpazīt un kategorizēt attēlu simbolus un izprast pazīstamus rakstītus vārdus un frāzes. Viņi var mēģināt apgūt jaunu izteikumu veidošanu, izmantojot nepilnīgu pareizrakstību vai rakstīšanu un simboliskus žestus. Kopumā viņu komunikācija ir sadrumstalota un neefektīva, bet šie komunicētāji ir stabili vērsti uz saziņu, kuri centīsies rast veidu kā nodot savu vēstījumu. Ar neatkarīgiem komunicētājiem šādas AK stratēģijas var būt efektīvas.

Neatkarības stratēģija #1: saglabāto ziņu izgūšana

Komunicētāji vispirms var iemācīties piekļūt iepriekš sagatavotiem vienkāršiem simboliem, kas ir saglabāti ziņu formā tehniskajā palīglīdzeklī, lietošanai ikdienas dzīves situācijās, piemēram, lūdzot palīdzību savam asistentam pa telefonu izmantojot alternatīvās komunikācijas tehnisko palīglīdzekli. Lietojot tehnisko palīglīdzekli, komunicētāji var iepazīstināt citus ar sevi. Kad sarunas laikā tiek uzdots jautājums, komunicētājs var mācīties sniegt atbildes, aktivizējot tehniskā palīglīdzekļa izvēles laukus.

Neatkarības stratēģija # 2: multimodāls paziņojums

Daži komunicētāji ar smagu afāziju, kuri var izdalīt skaņas un/ vai kombinēt simbolus, var gana vienkārši orientēties alternatīvās komunikācijas tehniskajā palīglīdzeklī, lai iesaistītos sarunā, uzdot un atbildēt uz sarunā izvirzītajiem jautājumiem, paskaidrot vai precizēt, dalīties ar idejām un veikt darījumus plašākā sabiedrībā. Lielākai daļai neatkarīgo komunicētāju ir grūtības ar pareizrakstību, abreviatūrām un vārdu-prognozētājiem (T9 sistēma) tehniskajā palīglīdzeklī. Guvums ir praktizējoties kombinēt simbolus, burtus, iepriekš sagatavotus ziņojumus un citas atbalsta tehnikas sava viedokļa izteikšanai noteiktās sadzīves situācijās. Lomu spēles ir lielisks veids kā praktizēt šīs iemaņas.

Lai gan neatkarīgie komunicētāji nedrīkst lietot tikai ziņojumus atskaņojošu tehnisko palīglīdzekli, lietojot alternatīvās komunikācijas tehnisko palīglīdzekli, var pievērst uzmanību, sniegt konkrētu informāciju vai nodrošināt telefonu sakarus. Gala alternatīvās komunikācijas izpausme var transformēties par augmentatīvu, jo tehnisko palīgierīci izmanto vairs tikai sarežģītās komunikācijas situācijās, kad, piemēram, jāsniedz informācija, ko ikdienā nelieto, t.i., kādi speci

Mīti par alternatīvās komunikācijas tehniskām palīgierīcēm

http://www.speechandlanguagekids.com/myths-about-aac/

Lai spriestu par alternatīvās komunikācijas (AK) ietekmi uz saziņu, vajag skaidri apzināties, kas ir alternatīvā komunikācija. AK ir jebkura veida saziņas modelis, kas nav tiešā verbālā komunikācija., t.i., zīmju valoda, ķermeņa valoda, kartīšu pasniegšana vai pogu aktivizēšanai vēlmes izteikšanai. AK sniedz iespēju izteikt savu viedokli un signalizēt par nepieciešamību bērniem un pieaugušajiem ar nepietiekamām ekspresīvās runas spējām. Audiologopēds, logopēds vai cita atbildīgā persona, kas jau izmanto savā terapeitiskā praksē alternatīvās komunikācijas tehniskās palīgierīces, ir saskārušies ar mītiem, kas ietekmē sabiedrības attieksmi pret to lietošanu.

Mīts #1: «Izmantojot AKTP, persona nerunās vispār»

Atbilde: AKTP var nekavējoties sniegt saziņas iespēju bērnam ar attīstības aizturi;

Mīts #2: «AKTP ir domātas cilvēkiem, kuri nerunā vispār»

Atbilde: AKTP kalpo arī kā augmentatīvs komunikācija līdzeklis personām ar nepietiekami kvalitatīvu runu un valodu;

Mīts #3: «AKTP ir panaceja pret runas/valodas traucējumiem. Tiklīdz tā nonāk personas rokās, cilvēks ir spējīgs uzsākt pilnvērtīgu sarunu»

Atbilde: AKTP lietošanas apgūšana ir process nevis stāvoklis, kam raksturīgs tūlītējs pozitīvs efekts. Lai AKTP pilnvērtīgi veiktu savu funkciju, vispirms ir jāapgūst tās pielietošanas tehnikas, un tikai tiks sasniegts maksimāli pozitīvs rezultāts runas un valodas traucējumu kompensēšanai;

Mīts #4: «Viena AKTP der visiem»

Atbilde: Tieši tā pat kā atšķiras mūsu ikdienas aktivitātes un nepieciešamais vārdu krājums, ko lietojam dienas gaitās, atšķirsies arī nepieciešamo ierakstu saturs katram AKTP potenciālajam lietotājam, tāpēc viena iekārta nevar derēt visiem, jo atšķiras gan semantiskais saturs, gan izvēļu skaits u.tml.

Mīts #5: «AKTP liks cilvēkam izskatīties dīvainam vai biedējošam»

Atbilde: AKTP vizuāli atgādina mūsdienu planšetdatoru vai kādu tam līdzīgu iekārtu. Tās tiek plaši izmantotas mūsdienu sabiedrībā, tāpēc neizraisa izbrīnu vai pastiprinātu uzmanību pret to lietotājiem.

Runas/ valodas terapija izmantojot AKTP

Ierobežojumi:

Jāpielāgo kognitīvām spējām;
Jāpielāgo fiziskām spējām;
Jāpielāgo valodiskā materiāla saturs individuālām vajadzībām;
Jāpielāgo ierīces funkcionālais potenciāls;
Nepieciešama lietotāja sagatavošana apmācībai;
Nepieciešama lietošanas apmācība;

Guvumi:

Informācijas nodošana;
Informācijas uztveršana;
Veicina lēmumu pieņemšanu;
Kompensē traucējumu (mazina grūtības);
Atbalsta attiecību veidošanu;
Savstarpējās sapratnes veicināšana;
Miera sajūtas radīšana (trauksmes mazināšana);

Kā izvēlēties piemērotāko AKTP

Dažkārt pacienti un speciālisti saskaras ar noteiktiem šķēršļiem, kas sākotnēji attur no komunikācijas ierīču izmantošanas. Lai mazinātu šos riskus, tiek piedāvāts ceļvedis (jautājumu saraktu), kas palīdz orientēties plašajā tehnoloģiju pasaulē un izvēlēties piemērotāko ierīci katram pacientam individuāli.

Ceļvedis:

Cik daudz izvēles iespējas atbildes sniegšanai (komunikācijai) ir nepieciešamas?
Kur tiks izmantota alternatīvā/augmentatīvā komunikācijas ierīce (uz galda, turot rokā, braucot ratiņkrēslā)?
Kā tiks izmantota alternatīvā/augmentatīvā komunikācijas ierīce (tieši vai attālināti)?
Vai iespējams izmantot ierīcē iestrādātos slēdžu vai arī nepieciešami citi pārslēdzēji un, vai tos nepieciešams speciāli iemontēt?
Vai pamatierīces lietošanas laikā nepieciešams aktivizēt (pielietot) citas ierīces?