Audiologopēda loma rehabilitācijā priekšlaicīgi dzimušiem bērniem
Tā kā jaundzimušajiem nav prasmes izteikties vārdiem, daži vecāki sākotnēji apjūk, kad audiologopēds tiek iekļauta kā daļa no bērna aprūpes komandas. Tomēr tieši audiologopēdi ir speciālisti, kuri visvairāk pārzina rīšanas traucējumus, kas var dramatiski ietekmēt jaundzimušo spēju uzņemt pārtiku tieši kritiskajos pirmajos bērna attīstības mēnešos. Daudzviet pasaulē jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļās audiologopēdi novērtē katru priekšlaicīgi dzimušo mazuli attiecībā uz iespējamām barošanas grūtībām.
Visiem priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem ir risks piedzīvot uztura uzņemšanas grūtības. Muskulatūra, kas nepieciešami normālai barošanai, ir pilnībā nobriedusi tikai pēc 40. grūtniecības nedēļas, un bērniem ar noteiktām bērnu slimībām tas var aizņemt vēl vairāk laika.
Tā kā zīdaiņi bieži ir pasīvi barošanas procesa dalībnieki, intensīvās terapijas nodaļā strādājoši audiologopēdi var strādāt tikpat daudz ar jaunajiem vecākiem kā ar pašiem mazuļiem. Amerikas runas, valodas, dzirdes asociācija ASHA (Amerikas runas, valodas un dzirdes speciālistu asociācija) kā galveno kompetenci, kas nepieciešama audiologopēdam darbā ar priekšlaicīgi dzimušu bērnu, uzskata uz ģimeni vērstu praksi:
Audiologopēdi ir jauna koncepcija jaundzimušo intensīvajā terapijā
Aptuveni 6 procenti no visām dzimušajām zīdaiņiem Latvijā ir nākuši pasaulē priekšlaicīgi. Šo bērnu izdzīvošanas rādītājs kopš 1990. gada ir pieaudzis par 20 procentiem, un pieaug pieprasījums pēc speciālistiem, kuri var turpināt uzlabot šo skaitu. Audiologopēdu pievienošanās jaundzimušo intensīvās terapijas aprūpes komandām notiek salīdzinoši nesen. Viņu loma joprojām attīstās, taču audiologopēdi var būt vieni no pirmajiem speciālistiem, kas redzējuši medicīniski stabilu jaundzimušo. Jaundzimušā spēja iegūt svaru dienās un nedēļās pēc piedzimšanas ir saistīta ar spēju kvalitatīvi uzņemt uzturu, un audiologopēda zināšanas šajā jomā var būt atslēga, lai to panāktu. Jaundzimušo svara pieaugums ir parādīts kā pareģojošs faktors mazuļa spējai izvairīties no turpmākām komplikācijām, piemēram, retinopātijas (tīklenes asinsvadu bojājums), kas var rasties priekšlaicīgu dzemdību dēļ.
Kad audiologopēds būs diagnosticējis barošanas problēmas, kopā ar pārējo aprūpes komandu izstrādās ārstēšanas plānu. Šis plāns paredz sasniegt mērķi uzlabot barības uzņemšanu, saīsinātu barošanas sesiju ilgumu vai palielinātu mazuļa komfortu. Par to liecina dažādi barošanas laikā novērojami vizuāli vai uzvedības signāli. Ir ļoti svarīgi novērtēt zīdaiņa spēju koordinēt sūkšanas, norīšanas un elpošanas refleksu; nespēja pareizi izmantot motoriku, var izraisīt aspirāciju un turpmākas elpošanas komplikācijas vai pat pneimoniju.
Šīs stratēģijas ir izrādījušās efektīvas, samazinot laiku, kas nepieciešams pārejai no nazogastrālajām zondēm uz normālu barošanas kārtību.
Radīt ceļu veselīgai attīstībai
Barošana ir vistiešākais mērķis jaundzimušajiem intensīvās terapijas nodaļā, taču audiologopēdi izvērtē un plāno arī ilgtermiņa attīstības mērķus. Neskatoties uz to, ka mazulis uzsāks runāt gadu vai pat vairāk pēc izrakstīšanas no nodaļas, bērna aprūpes elementi vēl slimnīcā ilgtermiņā var ietekmēt runas spēju attīstību. Audiologopēdu veiktie pētījumi ir sākuši atklāt, ka pat ikdienišķi zīdaiņu aprūpes aspekti intensīvās terapijas nodaļā, piemēram, tas, kā jaundzimušie tiek izvietoti gultiņās un apkārtējā trokšņa daudzums telpā, var ietekmēt viņu muskuļu attīstību un spēju uztvert un adoptēt runas skaņas vēlāk dzīvē.
Audiologopēdi mūsdienās iesaka zema trokšņa vidi nodaļās un izmantot fiziskus konatktus, piemēram, Kangaroo Mother Care (metode, kā izveidot kontaktu starp mātes/ tēva/ aprūpētāja ādu un zīdaiņa ādu), lai palīdzētu mazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz runas attīstības procesiem. Audiologopēdam ir svarīga loma zīdaiņa ilgtermiņa runas attīstībā, pienācīgi izglītojot vecākus un aprūpētājus. Lai gan tūlītēja mijiedarbība notiks, parādot vecākiem pareizu veidu, kā barot zīdaini mājās, audiologopēds apspriedīs arī ilgtermiņa prognozes normālai runas attīstībai. Var vecākiem piedāvāt vingrinājumus, kas jāveic kopā ar bērnu, vai arī norādīt uz pazīmēm un signāliem, kam jāpievērš uzmanība, jo tie norāda uz nepareizu fizisko attīstību un ļauj atpazīt nepieciešamību lūgt speciālistam turpmāku iejaukšanos pareizas attīstības stimulēšanai.
Lai gan darbs kā audiologopēdam jaundzimušo aprūpes iestādē var būt ļoti prasīgs un emocionāli iztukšojošs, tas var arī sniegt milzīgu gandarījuma sajūtu. Viens no lielākajiem sasniegumiem, uz kādu audiologopēds cer, ir redzēt kā cukura paciņas lieluma bērniņš attīstās un izaug pilnvērtīga bērna augumā, veselīgs un normāli ēdošs, gatavs doties mājās kopā ar vecākiem.